2. Sāsanapaṭṭhānadutiyabhūmi

13. Tattha katamaṃ sāsanappaṭṭhānaṃ? Saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanā bhāgiyaṃ suttaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. Āṇatti, phalaṃ, upāyo, āṇatti ca phalañca, phalañca upāyo ca, āṇatti ca phalañca upāyo ca. Assādo, ādīnavo, nissaraṇaṃ, assādo ca ādīnavo ca, assādo ca nissaraṇañca, ādīnavo ca nissaraṇañca, assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca. Lokikaṃ, lokuttaraṃ, lokikañca lokuttarañca. Kammaṃ, vipāko, kammañca vipāko ca. Niddiṭṭhaṃ, aniddiṭṭhaṃ, niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca. Ñāṇaṃ, ñeyyaṃ, ñāṇañca ñeyyañca. Dassanaṃ, bhāvanā, dassanañca bhāvanā ca. Vipākakammaṃ, na vipākakammaṃ, nevavipākanavipākakammaṃ . Sakavacanaṃ, paravacanaṃ, sakavacanañca paravacanañca. Sattādhiṭṭhānaṃ, dhammādhiṭṭhānaṃ, sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. Thavo, sakavacanādhiṭṭhānaṃ, paravacanādhiṭṭhānaṃ, sakavacanādhiṭṭhānañca paravacanādhiṭṭhānañca. Kiriyaṃ, phalaṃ, kiriyañca phalañca. Anuññātaṃ, paṭikkhittaṃ, anuññātañca paṭikkhittañca. Imāni cha paṭikkhittāni.

14. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ?

Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;

Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe;

Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova [khīrūpakova (ka.) passa udā. 64] mātaraṃ.

Pañcime, bhikkhave, nīvaraṇā.

Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ?

Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī.

Saṃyuttake suttaṃ.

Mahānāmassa sakkassa idaṃ bhagavā sakyānaṃ kapilavatthumhi nagare nayavitthārena saddhāsīlaparibhāvitaṃ suttaṃ bhāvaññena paribhāvitaṃ taṃ nāma pacchime kāle.

Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ?

Uddhaṃ adho [udā. 61] sabbadhi vippamutto, ayaṃ ahasmīti anānupassī;

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāya.

Sīlāni nu kho bhavanti kimatthiyāni ānando pucchati satthāraṃ.

Tattha katamaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ?

‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati;

Virattaṃ rajanīyesu, kopaneyye [kopanīye (ka.) passa udā. 34] na kuppati;

Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkhamessatī’’ti.

Sāriputto nāma bhagavā theraññataro so maṃ āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkamati, sāriputtassa byākaraṇaṃ kātabbaṃ. Yassa nūna bhagavā kāyagatā sati abhāvitā assa abahulīkatā vitthārena kātabbaṃ.

15. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca?

Channamativassati [udā. 45], vivaṭaṃ nātivassati;

Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassati.

Channamativassatīti saṃkileso. Vivaṭaṃ nātivassatīti vāsanā. Tamo tamaparāyanoti vitthārena. Tattha yo ca tamo yo ca tamaparāyano, ayaṃ saṃkileso. Yo ca joti yo ca jotiparāyano, ayaṃ vāsanā.

Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca [dārujaṃ pabbajañca (pī.) dha. pa. 345; saṃ. ni. 

这是对应的完整中文翻译:
2. 教法建立的第二地
13. 其中什么是教法的建立?污染分经、习气分经、通达分经、无学分经、污染分与习气分、污染分与通达分、污染分与通达分与无学分、习气分与通达分。命令、果报、方法、命令与果报、果报与方法、命令与果报与方法。味著、过患、出离、味著与过患、味著与出离、过患与出离、味著与过患与出离。世间、出世间、世间与出世间。业、果报、业与果报。已说明、未说明、已说明与未说明。智、所知、智与所知。见、修、见与修。异熟业、非异熟业、非异熟非非异熟业。自说、他说、自说与他说。有情施设、法施设、有情施设与法施设。称赞、自说施设、他说施设、自说施设与他说施设。作用、果报、作用与果报。允许、禁止、允许与禁止。这六种是禁止的。
14. 其中什么是污染分经?
欲盲被网覆,贪爱遮蔽蒙;
放逸缚束缚,如鱼入网口;
随逐老与死,如犊随母牛。
诸比丘,这五种是盖障。
其中什么是习气分经?
心为法之先导,心为最胜心造;
若以清净之心,或语或行为时;
乐随之如影随,不离形影相随。
相应部的经。
世尊在迦毗罗卫城(现尼泊尔蓝毗尼附近)对释迦族人大名广说了以信戒为修习的经,以智慧为修习,那是在后世时期。
其中什么是通达分经?
上下一切处解脱,不观我是如此者;
如是解脱度暴流,未曾度者不再有。
阿难问导师:"戒律究竟有何目的?"
其中什么是无学分经?
"其心如岩石,安住不动摇;
于可爱不贪,可怒不生嗔;
如是修心者,何处有苦恼?"
世尊说:"名为舍利弗的长老,他在冒犯我后不道歉就离开游行,应该对舍利弗作出解释。"应当详细说明:"若有人不修习、不多修身至念。"
15. 其中什么是污染分与习气分?
覆盖则大雨,开放则不雨;
是故应开放,如是则不雨。
"覆盖则大雨"是污染。"开放则不雨"是习气。应详细解释"黑暗趣向黑暗"。其中黑暗和趣向黑暗,这是污染。光明和趣向光明,这是习气。
其中什么是污染分与通达分经?
智者说非坚固束缚,铁木藤条所成者;

1.121];

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā.

Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadā puttesu dāresu ca yā apekkhā, ayaṃ saṃkileso. Etampi chetvā paribbajanti dhīrā anapekkhino sabbakāme pahāyāti, ayaṃ nibbedho. Yaṃ cetayitaṃ pakappitaṃ yā ca nāmarūpassa avakkanti hoti. Imehi catūhi padehi saṃkileso. Pacchimakehi catūhi nibbedho.

Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?

Ayaṃ loko santāpajāto, phassapareto rogaṃ [rodaṃ (pī.) passa udā. 30] vadati attato;

Yena yena hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā.

Aññathābhāvī bhavasatto loko, bhavapareto bhavamevābhinandati;

Yadabhinandati taṃ bhayaṃ, yassa bhāyati taṃ dukkhaṃ;

Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussati.

Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbete ‘‘avippamuttā bhavasmā’’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbete ‘‘anissaṭā bhavasmā’’ti vadāmi. Upadhiṃ hi paṭicca dukkhamidaṃ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo, lokamimaṃ passa, puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā bhavā aparimuttā. Ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbete bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti.

‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato;

Bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati;

Sabbaso taṇhānaṃ khayā, asesavirāganirodho nibbānaṃ.

‘‘Tassa nibbutassa bhikkhuno, anupādā punabbhavo na hoti;

Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, upeccagā sabbabhavāni tādī’’ti.

Ayaṃ loko santāpajāto yāva dukkhanti yaṃ taṇhā saṃkileso.

Yaṃ punaggahaṇaṃ ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vimokkhamāhaṃsu, sabbete ‘‘avimuttā bhavasmā’’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu ‘‘anissaṭā bhavasmā’’ti vadāmi. Ayaṃ diṭṭhisaṃkileso, taṃ diṭṭhisaṃkileso ca taṇhāsaṃkileso ca, ubhayametaṃ saṃkileso. Yaṃ punaggahaṇaṃ bhavavippahānāya brahmacariyaṃ vussati, yāva sabbaso upādānakkhayā sambhavā, idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Tassa nibbutassa bhikkhuno yāva upaccagā sabbabhavāni tādīti idaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Cattāro puggalā anusotagāmī saṃkileso ṭhitatto ca paṭisotagāmī ca nibbedho. Thale tiṭṭhatīti asekkhabhūmi.

16. Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

‘‘Dadato [udā. 75; dī. ni. 

1. 121]
在宝石环中，母亲和儿子，所期望的。
智者说，这并非坚固的束缚，若对儿子和妻子有所期待，这就是污染。智者们舍弃这一切，超越欲望，远离一切，便是通达。所思所念的，所造的，皆不执着于名色。由此四种状态形成污染。后四种状态形成通达。
其中什么是污染分与通达分与无学分的经?
这个世界因痛苦而生，触所引发的病痛，称之为痛苦;
人们所认为的，便是如此不同。
不同的存在者，世界因存在而欢喜;
所欢喜的便是恐惧，所畏惧的便是痛苦;
而为了超越存在，这便是修行。
那些声称能从存在中解脱的修行人或婆罗门，我都说他们“未从存在中解脱”。那些声称能从存在中解脱的修行人或婆罗门，我都说他们“未能从存在中解脱”。因依赖于执取而生的痛苦，若一切执取皆已断绝，则痛苦不再存在。看这世间，众生因无明而迷惑，被生死所缠绕，未能解脱。那些众生皆是无常、痛苦和变化的法。
“如此真实，正见之人所见;
对存在的渴求已断，不再欢喜于财富;
一切渴求皆已灭尽，彻底断绝的涅槃。
“那位已灭的比丘，因无执故不再生;
被胜利的魔所征服，超越一切生死之者。”
这个世界因痛苦而生，渴求便是污染。
那些声称能从存在中解脱的修行人或婆罗门，我都说他们“未从存在中解脱”。那些声称能从存在中解脱的修行人或婆罗门，我都说他们“未能从存在中解脱”。这是见解的污染，见解的污染与渴求的污染，二者皆是污染。那些为了超越存在而修行的，若一切执取皆已断绝，便是通达。那位已灭的比丘，超越一切生死之者，这便是无学。四种有情，顺流而下的污染，站立不动的，逆流而上的通达。立于地面者，便是无学之地。
16. 其中什么是习气分与通达分的经?
“给予者...

2.197] puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati;

Kusalo ca jahāti pāpakaṃ, rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti.

‘‘Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyatī’’ti vāsanā. ‘‘Kusalo ca jahāti pāpakaṃ, rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti nibbedho.

Sotānugatesu dhammesu vacasā paricitesu manasānupekkhitesu diṭṭhiyā suppaṭividdhesu pañcānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Idhekaccassa bahussutā dhammā honti dhātā apamuṭṭhā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, so yuñjanto ghaṭento vāyamanto diṭṭheva dhamme visesaṃ pappoti. No ce diṭṭheva dhamme visesaṃ pappoti, gilāno pappoti. No ce gilāno pappoti, maraṇakālasamaye pappoti. No ce maraṇakālasamaye pappoti, devabhūto pāpuṇāti. No ce devabhūto pāpuṇāti, tena dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṃ pāpuṇāti.

Tatthāyaṃ diṭṭheva dhamme pāpuṇāti, ayaṃ nibbedho. Yaṃ samparāye paccekabodhiṃ pāpuṇāti, ayaṃ vāsanā. Imāni soḷasa suttāni sabbasāsanaṃ atiggaṇhanto tiṭṭhanti. Imehi soḷasahi suttehi navavidho suttanto vibhatto bhavati. So ca paññavato no duppaññassa, yuttassa no ayuttassa, akammassa vihārissa pakatiyā loke saṃkileso carati. So saṃkileso tividho – taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkileso. Tato saṃkilesato uṭṭhahanto saṃkileso dhammesu patiṭṭhahati, lokiyesu patiṭṭhahatīti. Tatthākusalo diṭṭhato sace taṃ sīlañca diṭṭhiñca parāmasati, tassa so taṇhāsaṃkileso hoti. Sace panassa evaṃ hoti ‘‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissaṃ [bhavissāmi (pī.)] devaññataro vā’’ti yassa hoti micchādiṭṭhi, etassa micchādiṭṭhisaṃkileso bhavati. Sace pana sīle patiṭṭhito aparāmaṭṭhassa hi sīlavataṃ hoti, tassa taṃ sīlavato yoniso gahitaṃ avippaṭisāraṃ janeti yāva vimuttiñāṇadassanaṃ, tañca tassa diṭṭheva dhamme kālaṅkatassa vā tamhiyeva vā pana aparāpariyāyena vā, aññesu khandhesu evaṃ sutaṃ ‘‘sucaritaṃ vāsanāya saṃvattatī’’ti vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ vuccati. Tattha sīlesu ṭhitassa vinīvaraṇaṃ cittaṃ, taṃ tato sakkāyadiṭṭhippahānāya bhagavā dhammaṃ deseti. So accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti; yadi vā sāsanantare, accantaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti, yadi vā ekāsane cha abhiññe. Tattha dve puggalā ariyadhamme pāpuṇanti saddhānusārī ca dhammānusārī ca. Tattha dhammānusārī ugghaṭitaññū, saddhānusārī neyyo. Tattha ugghaṭitaññū duvidho – koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha neyyopi duvidho – koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha yo ca ugghaṭitaññū mudindriyo, yo ca neyyo tikkhindriyo, ime puggalā asamindriyā honti. Tattha ime puggalā samindriyā parihāyanti ca ugghaṭitaññuto, vipañcitaññū neyyato, ime majjhimā bhūmigatā vipañcitaññū hoti. Ime tayo puggalā.



2. 197] 功德增长,自制则不积怨恨;
善者舍弃恶行,贪嗔痴灭尽而寂静。"
"给予者功德增长,自制则不积怨恨"这是习气。"善者舍弃恶行,贪嗔痴灭尽而寂静"这是通达。
对于听闻的法,口中熟记,意念思惟,见解通达,可期待五种利益。在此,某些人多闻法,能持不忘,口中熟记,意念思惟,见解通达,他精进努力修行,现世就能获得殊胜。如果现世不能获得殊胜,临终时能获得。如果临终时不能获得,转生天界能获得。如果转生天界不能获得,以对法的爱好和喜悦而获得独觉菩提。
其中现世获得的,这是通达。来世获得独觉菩提的,这是习气。这十六经涵盖了一切教法。以这十六经可分为九种经。这是为有智慧者说的,不是为愚钝者说的,是为相应者说的,不是为不相应者说的,是为无业住者说的,自然在世间行污染。那污染有三种 - 贪欲污染、见解污染、恶行污染。从那污染中出离,污染安住于法中,安住于世间法中。其中不善巧者,如果执著于戒和见,那就是他的贪欲污染。如果他这样想:"以此戒或行或梵行,我将成为天神或某种天神",这是邪见,就会成为邪见污染。如果安住于戒,不执著于戒行,那么他持戒正确把握,能生无悔直至解脱智见,无论是现世还是死后或未来世,在其他蕴中如是听闻:"善行导向习气",这被称为习气分经。其中安住于戒的人,心无障碍,世尊为他说法以断除身见。他达到究竟涅槃;或者在教法中,或者在一座中证得六神通。其中有两种人能证得圣法,即随信行者和随法行者。其中随法行者是利根者,随信行者是钝根者。其中利根者有两种 - 一种利根一种钝根。其中钝根者也有两种 - 一种利根一种钝根。其中利根的钝根者和钝根的利根者,这些人根性不平衡。其中这些根性平衡的人,从利根退失为中根,从钝根进步为中根,这些是中等根性的人。这是三种人。

17. Tattha catutthā pana pañcamā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo ca, tattha ugghaṭitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, ekabījī hoti paṭhamo sotāpanno. Tattha vipañcitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, kolaṃkolo ca hoti dutiyo sotāpanno . Tattha neyyo puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, sattakkhattuparamo ca hoti , ayaṃ tatiyo sotāpanno. Ime tayo puggalā indriyavemattatāya sotāpattiphale ṭhitā.

Ugghaṭitaññū ekabījī hoti, vipañcitaññū kolaṃkolo hoti, neyyo sattakkhattuparamo hoti. Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ. Sace pana taduttari vāyamati, accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti. Tattha ugghaṭitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve puggalā honti – anāgāmiphalaṃ pāpuṇitvā antarāparinibbāyī ca upahaccaparinibbāyī ca. Tattha vipañcitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve puggalā honti – anāgāmiphalaṃ pāpuṇanti asaṅkhāraparinibbāyī ca sasaṅkhāraparinibbāyī ca. Tattha neyyo anāgāmiphalaṃ pāpuṇanto uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti, ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca, indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo upahaccaparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti, vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo upahaccaparinibbāyī hoti, vipañcitaññū tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Iti pañca anāgāmino, chaṭṭho sakadāgāmī, tayo ca sotāpannāti ime nava sekkhā.

Tattha ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti ubhatobhāgavimutto paññāvimutto ca. Tattha ugghaṭitaññū puggalo mudindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti, ṭhitakappī [ṭhitakappi (pī. ka.) passa pu. pa. 17] ca paṭivedhanabhāvo puggalo ca tikkhindriyo so arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti cetanābhabbo ca rakkhaṇābhabbo ca. Tattha vipañcitaññū mudindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti, sace ceteti na parinibbāyī, no ce ceteti parinibbāyīti. Sace anurakkhati na parinibbāyī, no ce anurakkhati parinibbāyīti. Tattha neyyo puggalo bhāvanānuyogamanuyutto parihānadhammo hoti kammaniyato vā samasīsi vā, ime nava arahanto idaṃ catubbidhaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Imesu puggalesu tathāgatassa dasavidhaṃ balaṃ pavattati.



17. 其中第四种是第五种，利根者、通达者、可引导者。在这里，利根者获得感官，站在见道的境地，获得初果的圣者，称为独根者，第一的入流者。在这里，通达者获得感官，站在见道的境地，获得初果的圣者，称为杂根者，第二的入流者。在这里，可引导者获得感官，站在见道的境地，获得初果的圣者，称为七次返还者，这是第三的入流者。这三类人因感官的不同而获得入流果。
利根者是独根者，通达者是杂根者，可引导者是七次返还者。这是通达分经。如果他再努力，便能获得究竟涅槃。在这里，利根者若是利根，则有两类人——获得无余涅槃的非返还者与获得有余涅槃的非返还者。在这里，通达者若是利根，则有两类人——获得无余涅槃的非返还者与获得有余涅槃的非返还者。在这里，可引导者获得无余涅槃，成为不返还者，利根者与通达者，因感官的不同，利根者为利根的非返还者，利根者为钝根的非返还者。利根者与通达者，因感官的不同，利根者为利根的有余涅槃者，利根者为钝根的非返还者。通达者为利根的无余涅槃者，通达者为钝根的有余涅槃者，可引导者为有余涅槃者，通达者为利根的无余涅槃者。通达者为钝根的有余涅槃者，可引导者为不返还者。这样五位非返还者，六位初果者，三位入流者，这就是九种修行者。
在这里，利根者若是利根，获得阿罗汉果的有两类人，皆为双解脱与智慧解脱。在这里，利根者若是钝根，获得阿罗汉果的有两类人，持久的与理解的，若是利根者则获得阿罗汉果的有两类人，具备意志与保护的。在这里，通达者若是钝根，获得阿罗汉果的有两类人，若意志则不返还，若无意志则返还。若是保护则不返还，若不保护则返还。在这里，可引导者若是修行的行者，若是放弃的法则，若是行为的法则，若是相同的法则，这九位阿罗汉，这就是四种经，涵盖污染与无学。于这些人中，世尊的十种力量显现。

18. Katamaṃ dasavidhaṃ? Idha buddhānaṃ bhagavantānaṃ appavattite dhammacakke mahesakkhā devaputtā yācanāya abhiyātā [atiyātā (pī. ka.)] honti ‘‘desetu sugato dhamma’’nti. So anuttarena buddhacakkhunā volokento addasāsi sattānaṃ tayo rāsīnaṃ sammattaniyato micchattaniyato aniyato. Tattha sammattaniyato rāsi micchāsatiṃ āpajjeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, asatthuko parinibbāyeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, samāpattiṃ āpajjeyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Tattha micchattaniyato rāsi ariyasamāpattiṃ paṭipajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, anariyamicchāpaṭipattiṃ paṭipajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Tattha aniyato rāsi sammāpaṭipajjamānaṃ sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati, micchāpaṭipajjamāno sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sammāpaṭipajjamānaṃ sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati, micchāpaṭipajjamānaṃ micchattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Ime tayo anuttarena buddhacakkhunā volokentassa sammāsambuddhassa me sato ime dhammā anabhisambuddhāti ettavatā maṃ koci sahadhammena paṭicodissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vītarāgassa te paṭijānato akhīṇāsavatāya sahadhammena koci paṭicodissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yato pana imassa aniyatassa rāsissa dhammadesanā, sā na dissati takkarassa sammādukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tathā ovadito yaṃ pana me aniyatarāsi sāvako pubbenāparaṃ visesaṃ na sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.



18. 什么是十种力量？在这里，佛陀们尊贵的教法车未转动时，伟大的天子们因请求而前来，称道：“请宣说，善者的法。”他以无上的佛眼观察，见到众生的三种状态：正见的、邪见的、无见的。在这里，正见的状态是指若犯错，则不应存在此处，若无法解脱，则不应存在此处，若能达至定，则应存在此处。在这里，邪见的状态是指若修行正道，则应存在此处，若修行邪道，则应存在此处。在这里，无见的状态是指若正修行，正见的状态将会到达此处，若邪修行，则不应存在此处。若正修行的状态将会到达此处，若邪修行的状态将会到达此处。
这三种状态在无上的佛眼下，观察到的正觉者所说的法，没有人能以相同的法来劝导他。因无贪而证得无学的，若有相同的法来劝导他。由于此无见的状态的法教，无法看到正灭苦的法，因此此处不应存在。如此所教导的，若有此无见的状态的弟子，在过去与未来的特殊法则中，无法证得。

19. Yaṃ kho muni nānappakārassa nānāniruttiyo devanāgayakkhānaṃ dameti dhamme vavatthānena vatvā kāraṇato aññaṃ pāraṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dhammapaṭisambhidā. Yato panimā niruttito satta satta niruttiyo nābhisambhuneyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Niruttipaṭisambhidā. Nirutti kho pana abhisamaggaratānaṃ sāvakānaṃ tamatthamaviññāpayeti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Atthapaṭisambhidā . Mahesakkhā devaputtā upasaṅkamitvā pañhe pucchiṃsu . Kāyikena vā mānasikena vā paripīḷitassa hatthakuṇīti vā pāde vā khañje dandhassa [dantassa (pī. ka.)] so attho na paribhājiyatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Paṭibhānapaṭisambhidā. Yamhi taṃ tesaṃ hoti tamhi asantaṃ bhavatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yaṃ hi nāsaṃ tesaṃ na bhavati, tamhi nāsaṃ tesaṃ bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ samudayassa nirodhāya dasa akusalakammapathā. Māro vā indo vā brahmā vā tathāgato vā cakkavattī vā so vata nāma mātugāmo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso assa rājā cakkavattī sakko devānamindo bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Itissa evarūpaṃ balaṃ evarūpaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ paṭhamaṃ tathāgatabalaṃ taṃ niddisitabbaṃ. Tīhi rāsīhi catūhi vesārajjehi catūhi paṭisambhidāhi paṭiccasamuppādassa pavattiyaṃ nivattiyaṃ bhāgiyañca. Kusalaṃ kusalavipākesu ca upapajjati yañca itthipurisānaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ balaṃ tathāgato evaṃ jānāti.

Yesaṃ pana sammattaniyato rāsi, nāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, nibbānagāminīyevāyaṃ paṭipadā. Tattha siyā micchattaniyato rāsi, esāpi na sabbatthagāminī paṭipadā. Sakkāyasamudayagāminīyevāyaṃ paṭipadā hotu, ayaṃ tattha tattha paṭipattiyā ṭhito gacchati nibbānaṃ, gacchati apāyaṃ, gacchati devamanussassa. Yaṃ yaṃ vā paṭipadaṃ paṭipajjeyya sabbattha gaccheyya, ayaṃ sabbatthagāminī paṭipadā. Yaṃ ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ, idaṃ vuccati sabbatthagāminī paṭipadāñāṇaṃ dutiyaṃ tathāgatabalaṃ.

Sā kho panāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā nānādhimuttā keci kāmesu keci dukkarakāriyaṃ keci attakilamathānuyogamanuyuttā keci saṃsārena suddhiṃ paccenti keci anajjābhāvanāti. Tena tena caritena vinibandhānaṃ sattānaṃ yaṃ ñāṇaṃ yathābhūtaṃ nānāgataṃ lokassa anekādhimuttagataṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ tatiyaṃ tathāgatabalaṃ.

Tattha sattānaṃ adhimuttā bhavanti āsevanti bhāventi bahulīkaronti. Tesaṃ kammupasayānaṃ tadādhimuttānaṃ. Sā ceva dhātu saṃvahati. Katarā panesā dhātu nekkhammadhātu baladhātu kāci sampatti kāci micchattañca dhātu adhimuttā bhavanti. Aññatarā uttari na samanupassanti. Te tadevaṭṭhānaṃ mayā jarāmaraṇassa abhinivissa voharanti ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Yathā bhagavā sakkassa devānamindassa bhāsitaṃ. Yaṃ tattha yathābhūtaṃ ñāṇaṃ. Idaṃ vuccati catutthaṃ tathāgatabalaṃ.


19. 什么是十种力量？在这里，修行者以不同的方式驯服天神、龙、夜叉等，依照法的规定，才能达到其他的境地，因此不应存在此处。这是法的通达。由于这些不同的说法有七种，七种说法不应被理解，因此不应存在此处。这是语言的通达。语言的确能让修行者理解其意义，因此不应存在此处。这是意义的通达。伟大的天子们前来询问问题。无论是身体上的还是心理上的，若被压迫的手或脚或其他部位，意义便无法被表达，因此不应存在此处。这是智慧的通达。若在他们中间存在某种状态，则那状态便是不善的。因此不应存在此处。若在他们中间不存在某种状态，则那状态便会存在。因此不应存在此处。这样，十种不善的行为路径即是因缘的消灭。无论是魔王、天帝、梵天、如来或转轮圣王，确实会成为母亲，因此不应存在此处，若是人，便会成为转轮圣王或天帝。因此此处是存在的。这种力量、这种智慧，这被称为位置、处所的智慧，第一的如来力量应当被阐明。通过三种状态、四种王国、四种通达，因缘的产生、消灭及其相关的。善行及其善果之中，出生于人或天。这是第一的如来力量，如此知晓。
然而，那些正见的状态，并不是处处可行的道路，这条道路只通向涅槃。那里可能存在邪见的状态，这条道路同样不是处处可行的道路。可能是身见的产生之路，这条道路确实在各处行走，通向涅槃，通向恶道，通向天人。无论走哪条路，皆可到达，故这条道路是处处可行的。此处的智慧如实存在，这被称为处处可行的道路的智慧，第二的如来力量。
然而，这条处处可行的道路是多样的，有些人对欲望有不同的执著，有些人从事艰难的事业，有些人修行自我苦行，有些人则在轮回中追求清净。因此，因而因缘而生的众生，若如实知晓，便能了解世界的多样性。这是第三的如来力量。
因此，众生对其有所执著，追随、修行、广泛地进行。对于那些因业而生的众生，便是对其执著。它不仅承载着元素。究竟是何种元素？是无贪的元素、力量的元素，某种成就或某种邪见的元素，皆对其执著。某一类元素不再相互观察。它们就这样依附于生死轮回，认为“这就是唯一的真实，其他皆为虚妄”。如同世尊所说的，天帝所说的。那里的智慧如实存在。这被称为第四的如来力量。


Tattha yaṃyeva dhātu [yaṃ yadeva dhātuṃ (ka.)] seṭṭhanti taṃ taṃ kāyena ca vācāya ca ārambhanti cetasiko. Ārambho cetanā kammaṃ kāyikā vācasikā ārambho cetasikattā kammantaraṃ tathāgato evaṃ pajānāti ‘‘iminā sattena evaṃ dhātukena evarūpaṃ kammaṃ kataṃ, taṃ atītamaddhānaṃ iminā hetunā tassa evarūpo vipāko vipaccati etarahi vipaccissati vā anāgatamaddhāna’’nti. Evaṃ paccuppannamaddhānaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ puggalo evaṃdhātuko idaṃ kammaṃ karoti’’. Taṇhāya ca diṭṭhiyā ca iminā hetunā na tassa vipāko diṭṭheyeva dhamme nibbattissati, upapajje vā’’ti aparamhi vā pariyāye evaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ puggalo evarūpaṃ kammaṃ karissati anāgatamaddhānaṃ, iminā hetunā tassa evarūpo vipāko nibbattissati, iminā hetunā yāni cattāri kammaṭṭhānāni idaṃ kammaṭṭhānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ ca sukhavipākaṃ’’ …pe… iti ayaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso vipākavemattataṃ pajānāti uccāvacā hīnapaṇītatā, idaṃ vuccati kammavipākañāṇaṃ pañcamaṃ tathāgatabalaṃ.

Tathā sattā yaṃ vā kammasamādānaṃ samādiyantā tattha evaṃ pajānāti imassa puggalassa kammādhimuttassa rāgacaritassa nekkhammadhātūnaṃ pāripūriṃ gacchanti, tassa rāgānugate suññamānassa paṭhamaṃ jhānaṃ saṃkilissati, sace puna uttari vāyāmato jhānavodānagate mānase visesabhāgiyaṃ paṭipadaṃ anuyuñjiyati. Tassa hi jhānabhāgiyaṃyeva paṭhamajjhāne ṭhitassa dutiyaṃ jhānaṃ vodānaṃ gacchati, tatiyañca jhānaṃ samāpajjitukāmassa somanassindriyaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, tassa sā pīti avisesabhāgiyaṃ tatiyaṃ jhānaṃ ādissa tiṭṭhati. Sace tassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Tathāgatassa catutthajjhānaṃ vodānaṃ gacchatiyeva, catutthassa jhānassa hānabhāgiyā dhammā, te ca dhammā yattha pajāyanti yehi catutthajjhānaṃ vodānaṃ dissati. Evaṃ ajjhāsayasamāpattiyā yā catasso samāpattiyo tīṇi vimokkhamukhāni aṭṭha vimokkhajhānānīti cattāri jhānāni vimokkhāti. Aṭṭha ca vimokkhā tīṇi ca vimokkhamukhāni. Samādhīti cattāro samādhī – chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṃsāsamādhīti. Samāpattiyo catasso ajjhāsayasamāpattiyo iti imesaṃ jhānānaṃ vimokkhasamāpattīti evarūpo saṃkileso rāgacaritassa puggalassa. Evaṃ dosacaritassa. Mohacaritassa. Rāgacaritassa puggalassa evarūpaṃ vodānaṃ iti yaṃ ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ asādhāraṇaṃ sabbasattehi. Idaṃ vuccati chaṭṭhaṃ tathāgatabalaṃ.

Tattha tathāgato evaṃ pajānāti lokikā dhammā lokuttarā dhammā bhāvanābhāgiyaṃ indriyaṃ nāmaṃ labhanti. Ādhipateyyabhūmiṃ upādāya balaṃ nāmaṃ labhanti thāmagataṃ mano manindriyaṃ taṃ upādāya. Vīriyaṃ nāmaṃ labhanti ārambhadhātuṃ upādāya. Itissa deva evarūpaṃ ñāṇaṃ imehi ca dhammehi ime puggalā samannāgatātipi dhammadesanaṃ akāsi. Ākārato ca vokārato ca āsayajjhāsayassa adhimuttisamannāgatānaṃ. Idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyabalavīriyavemattataṃ ñāṇaṃ sattamaṃ tathāgatabalaṃ.


在那里，任何元素的最上者，都是通过身体和言语而开始的，心意所起。开始即是意志，行为是身体的或言语的，开始因心意而有，因此如来确实知晓：“以此众生，这样的元素，这样的行为已经做成，因而在过去的时间里，由于这个因，产生了这样的果，现在或将来将会产生。”如此，他也知晓当前的情况：“这个人以这样的元素而做这样的行为。”由于贪欲和见解的因，不会在现法中生起果报，或生于后世。”在另一种情况下，他也这样知晓：“这个人将会以这样的方式做出行为，在未来的时间里，由于这个因，将会生起这样的果，因而这四种行为的处所，将会生起当前的快乐，及其快乐的果……”等等。因此，这是关于过去、未来和现在的行为因果关系的理解，关于果报的差异，理解高低、卑贱、尊贵，这被称为行为果报的智慧，这是第五的如来力量。
因此，众生在行为因果中，确实知晓：“这个人因行为的执著，因贪欲的性质，达到无贪的元素的圆满。”在贪欲的追随下，第一禅会变得混杂，如果再进一步努力，便会在禅的引导下，心意的特殊道路中进行。因为在第一禅中，若保持禅的状态，第二禅便会引导而去，第三禅欲求安住的心意，便会停留，心意的快乐便会引导至第三禅。如果他如实知晓解脱，便会引导至如来的第四禅，第四禅的特质，便会显现于此，因而第四禅的果报显现。如此，因心意的安住而有的四种安住，三种解脱之门，八种解脱禅，便是四种禅的解脱。八种解脱和三种解脱之门。四种安住——欲望的安住、精进的安住、心意的安住、思维的安住。四种安住的状态，即是这些禅的解脱状态，这种状态是具有污染的，因贪欲的众生。如此，因嗔恨的众生，因无明的众生，因贪欲的众生，所引导的状态，便是此处的智慧，如实存在，这被称为第六的如来力量。
在这里，如来知晓世间法与出世间法，因修行而得的能力，名为“能力”。依据主导的基础，便获得力量，名为“力量”。他获得的精进，名为“精进”。因此，天神以这样的智慧，向这些法与这些众生进行教导。依照形式与语言，关于心意的执著与心意的状态，这被称为他者的众生的力量、他者的众生的智慧，这是第七的如来力量。


Tattha ca tathāgato lokādīsu ca bhūmīsu saṃyojanānañca sekkhānaṃ dvīhi balehi gatiṃ pajānāti, pubbenivāsānussatiyā atīte saṃsāre etarahi ca paccuppanne dibbacakkhunā cutūpapātaṃ iti imāni dve balāni dibbacakkhuto abhinīhitāni. So atītamaddhānaṃ dibbassa cakkhuno gocaro so etarahi sati gocaro iti attano ca paresaṃ ca pubbenivāsañāṇaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ paccuppannamaddhānaṃ dibbena cakkhunā imāni dve tathāgatabalāni, aṭṭhamaṃ pubbenivāso, navamaṃ dibbacakkhu.

Puna caparaṃ tathāgato ariyapuggalānaṃ jhānaṃ vodānaṃ nibbedhabhāgiyaṃ pajānāti ayaṃ puggalo iminā maggena imāya paṭipadāya āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sacchikatvā upasampajja viharatīti iti attano ca āsavānaṃ khayaṃ ñāṇaṃ diṭṭhekaṭṭhānaṃ catubhūmimupādāya yāva navannaṃ arahantānaṃ āsavakkhayo odhiso sekkhānaṃ anodhiso arahantānaṃ. Tattha cetovimutti dvīhi āsavehi anāsavā kāmāsavena ca bhavāsavena ca, paññāvimutti dvīhi āsavehi anāsavā diṭṭhāsavena ca avijjāsavena ca, imāsaṃ dvinnaṃ vimuttīnaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati āsavakkhaye ñāṇaṃ. Dasamaṃ tathāgatabalaṃ.



在那里，如来知晓世间的领域、束缚的因缘，以及修行者的两种力量所导向的去处。凭借前生回忆，在过去的轮回中、现在的当下，以天眼观察，死后再生，这两种力量由天眼所指引。他以天眼观察过去，观察现在，观察自己及他人的前生知识，种种不同的当下情况，这两种如来力量，第一是前生的回忆，第二是天眼。
再者，如来知晓圣者的禅定，关于解脱的部分，知晓这个人通过这条道路、这条修行，能够灭尽尘垢，获得无尘的心解脱、智慧解脱，亲自证悟后在现法中安住。因此，关于自己尘垢的灭尽，知晓现法的根基，依照四种领域，直至九位阿罗汉的尘垢灭尽，和无尘的修行者的阿罗汉。这里，心解脱是指无尘的两种尘垢，欲尘和存在尘；智慧解脱是指无尘的两种尘垢，见尘和无明尘。这两种解脱的如实知晓，这被称为尘垢灭尽的智慧，这是第十的如来力量。

20. Imesu dasasu balesu ṭhito tathāgato pañcavidhaṃ sāsanaṃ deseti saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Tattha yo taṇhāsaṃkileso, imassa alobho nissaraṇaṃ. Yo diṭṭhisaṃkileso, imassa amoho nissaraṇaṃ. Yo duccaritasaṃkileso, imassa tīṇi kusalāni nissaraṇaṃ. Kiṃ nidānaṃ? Tīṇi imāni [tīṇi hi imāni (pī.)] manoduccaritāni – abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi. Tattha abhijjhā manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti, adinnādānaṃ sabbañca tadupanibbaddhaṃ vācākammaṃ upaṭṭhapeti, musāvādañca sabbavitathaṃ sabbaṃ vācamabhāvaṃ sabbamakkhaṃ palāsaṃ abhijjhā akusalamūlanti, sucarite sucaritaṃ musāvādā adinnādānā abhijjhāya cetanā, tattha byāpādo manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti, pāṇātipātaṃ sabbañca metaṃ ākaḍḍhanaṃ parikaḍḍhanaṃ nibbaddhaṃ rocanaṃ vācākammaṃ upaṭṭhapeti, pisuṇavācaṃ pharusavācaṃ micchādiṭṭhi manoduccaritañca abhijjhaṃ byāpādaṃ micchādiṭṭhiṃ payojeti, tassa yo koci micchādiṭṭhi cāgo rāgajo vā dosajo vā sabbaso micchādiṭṭhi sambhūto iminā kāraṇena micchādiṭṭhiṃ upaṭṭhapeti, kāmesumicchācāraṃ vacīkammaṃ upaṭṭhapeti samphappalāpaṃ. Imāni tīṇi duccaritāni akusalamūlāni.

Yā abhijjhā, so lobho. Yo byāpādo, so doso. Yā micchādiṭṭhi, so moho. Tāni aṭṭha micchattāni upaṭṭhapenti. Tesu gahitesu tīsu akusalamūlesu dasavidhaṃ akusalamūlaṃ pāripūriṃ gacchati, tassa tividhassa duccaritasaṃkilesassa vāsanābhāgiyañca suttaṃ nissaraṇaṃ. Tattha yo bahusito niddeso yathā lobho doso mohopi, tattha asituṃ ettha lobho ussado tena kāraṇena tesu vā dhammesu lobho paññapiyati. Tatthāyaṃ moho akusalaṃ moho ayaṃ avijjā, sā catubbidhā rūpe abhiniviṭṭhā, rūpaṃ attato samanupassati, avijjāgato rūpavantaṃ attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tattha katamaṃ padaṃ sakkāyadiṭṭhiyā ucchedaṃ vadati ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti natthikadiṭṭhi adhiccasamuppannadiṭṭhi ca añño ca karoti, añño paṭisaṃvediyati. Pacchimasaṭṭhikappānaṃ tīṇi padāni sakkāyadiṭṭhiyā sassataṃ bhajanti ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti akiriyañca taṃ dukkhamicchato ahetukā ca patanti anajjhābhāvo ca kammānaṃ sabbañca mānayi [mānati (pī.)]. Tattha ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti saṃsārena suddhi ājīvakā chaḷāsīti paññapenti. Yathārūpe sakkāyadiṭṭhiyā catuvatthukā, evaṃ pañcasu khandhesu vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhiyā sassataṃ bhajati. Aññājīvakā ca sassatavādike ca sīlabbataṃ bhajanti parāmasanti iminā bhavissāmi devo vā devaññataro vā, ayaṃ sīlabbataparāmāso. Tattha sakkāyadiṭṭhiyā so rūpaṃ attato samanupassati, ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’miti taṃ kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati nābhippasīdati pubbante aparante pubbantāparante…pe… iti vāsanābhāgiyesu ṭhitassa ayaṃ upakkileso.



20. 在这十种力量中，如来阐述五种教法：污垢的部分、习气的部分、见解的部分、修行的部分、无学的部分。在这里，若有贪欲的污垢，则此人无贪即是解脱。若有见解的污垢，则此人无迷惑即是解脱。若有不善行为的污垢，则此人有三种善法即是解脱。什么是因缘？这三种不善的心理行为——贪欲、嗔恨、邪见。在这里，贪欲的心理行为引起身体行为，导致对不正当的取物，所有与之相关的言语行为，导致虚假言语、所有的谎言、所有的恶言，贪欲是恶法的根源；而善行的善行中，贪欲引起的意志，导致身体行为，导致杀生、所有的伤害、所有的侵害，与言语行为有关，导致恶言、粗言、邪见，贪欲引起的嗔恨，邪见则引发了贪欲的行为，导致不正当的行为。这里有三种不善行为，皆是恶法的根源。
那贪欲即是贪。那嗔恨即是嗔。那邪见即是无明。它们引发八种邪法。若将这三种不善的根源纳入考量，便会导致十种不善的根源的圆满。因此，这三种不善的根源的习气部分，便是解脱。在这里，若是有广泛的描述，贪、嗔、无明也同样存在，因而在这些法中，贪欲显现。这里的无明是恶的无明，即无知，分为四种，执着于色，执着于自我，因无明而有的色法，执着于自我或色法，或执着于自我。这里若有任何言论，若以身见为基础，便会说“那是生命，那是身体”，这便是无有的见解，超越因缘的见解，另有一种体验。关于后六十劫的三种言论，身见则认为“有一个生命，有一个身体”，这便是无为，因而欲求痛苦，因而无缘而堕落，所有的行为皆是被贪欲所驱使。在这里，“这就是唯一的真实，其他皆为虚妄”，因此，因缘的清净，修行者便会显现。若以身见为基础，便会执着于四种法，若以五蕴为基础，便会执着于二十种法。其他的修行者与持有永恒见解者，皆执着于戒律，因而执着于“我将成为天神或其他天神”，这便是戒律的执着。在这里，身见便是执着于色，认为“那是生命，那是身体”，因而怀疑、疑虑，无法放下，无法安住，过去与未来，过去与未来……等等，这便是习气的部分所引发的污染。

21. Tattha saddhindriyena sabbaṃ vicikicchitaṃ pajahati, paññindriyena udayabbayaṃ passati, samādhindriyena cittaṃ ekodi karoti vīriyindriyena ārabhati. So imehi pañcahi indriyehi saddhānusārī aveccappasāde nirato anantariyaṃ samādhiṃ uppādeti. Indriyehi suddhehi dhammānusārī appaccayatāya anantariyaṃ samādhiṃ uppādeti. So ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Saccāni idaṃ dassanabhāgiyaṃ suttaṃ. Tassa pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ tīṇi saṃyojanāni dassanapahātabbāni sabbena sabbaṃ pahīnāni dve puggalakatāni. Tattha tīṇi akusalamūlāni bhāvanāpahātabbāni uparikkhittāni cha bhave nibbattenti. Tattha tesu abhijjhāya ca byāpādesu tanukatesu cha bhavā parikkhayā mariyādaṃ gacchanti, dve bhavā avasiṭṭhā. Tassa abhijjhā ca byāpādo ca sabbena sabbaṃ parikkhīṇā honti. Eko bhavo avasiṭṭho hoti. So ca mānavasena nibbatteti. Kiñcāpi ettha aññepi cattāro kilesā rūparāgo bhavarāgo avijjā uddhaccaṃ ketusmimānabhūtā nappaṭibalā asmimānaṃ vinivattetuṃ, sabbepi te asmimānassa pahānaṃ ārabhate. Khīṇesu na ca tesu idamuttaridassanabhūmiyaṃ pañcasu sekkhapuggalesu tīsu ca paṭippannakesu dvīsu ca phalaṭṭhesu bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ. Taduttari asekkhabhāgiyasuttaṃ, katthaci bhūmi nipīḷiyati. Idañca pañcamaṃ suttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānaṃ desitaṃ puthujjanassa sekkhassa asekkhassa saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ. Puthujjanassa dassanabhāgiyaṃ. Bhāvanābhāgiyaṃ pañcannaṃ sekkhānaṃ. Yaṃ paṭhamaniddiṭṭhaṃ asekkhabhāgiyaṃ sabbesaṃ arahantānaṃ. Sā pana pañcavidhā sattavīsaākāre [sattavīsaṃ ākāre (pī.)] pariyesitabbaṃ. Etesu tassa gatīnaṃ tato uttari. Tañca kho saṅkhepena paññāsāya ākārehi sampatati, ye paññāsa ākārā sāsane niddiṭṭhā, te saṅkhipiyantā dasahi ākārehi patanti. Ye ariyasaccaṃ nikkhepena ṭhite saṅkhipiyattā aṭṭhasu ākāresu patanti. Catūsu ca sādhāraṇesu suttesu yā hārasampātassa bhūmi, te saṅkhipiyantā pañcasu suttesu patanti. Saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye bhāvanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā catūsu suttesu patanti. Saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyamānā tīsu suttesu patanti, puthujjanabhāgiye sekkhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā dvīsu suttesu patanti nibbedhabhāgiye ca pubbayogabhāgiye ca. Yathā vuttaṃ bhagavatā dve atthavase sampassamānā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā dhammaṃ desenti suttaṃ geyyaṃ…pe… satthā pubbayogasamannāgate appakasirena maññamānā vasiyanti pubbayogā ca bhavissanti santānaṃ maññamānādharāya. Tattha paññāvemattataṃ attano samanupassamānena aṭṭhavidhe suttasaṅkhepe, yattha yattha sakkoti, tattha tattha yojetabbaṃ. Tattha tattha yojetvā suttassa attho niddisitabbo. Na hi sati vedanā mano dhāretvā sakkā yena kenaci suttassa attho yathābhūtaṃ niddisituṃ.

Tattha purimakānaṃ suttānaṃ imā uddānagāthā

Kāmandhā jālasañchannā, pañca nīvaraṇāni ca;

Manopubbaṅgamā dhammā, mahānāmo ca sākiyo.

Uddhaṃ adho vippamutto, yañca sīlakimatthiyā;

Yassa selūpamaṃ cittaṃ, upatissa pucchādikā.


21. 在这里，信根摒弃一切疑虑，智慧根观察生灭，定根使心意统一，精进根则开始行动。他依靠这五种根，遵循信仰，专注于无间断的定。以清净的根，遵循法，因而生起无间断的定。他如实知晓“这是苦”。真理，这属于见解的教法。对于五种下界的束缚，有三种束缚是应当被放弃的，所有的都应被完全放弃，有两种是众生的。这里三种不善的根源应当被修行所放弃，已被超越的，六道中生起。对此，因贪欲和嗔恨而生的六道，因其消亡而达到限制，剩下的有两道。因而贪欲和嗔恨皆被完全消除。剩下的只有一种道。这个道是以人类的身份而生起的。尽管在这里，其他的四种烦恼，色的贪欲、轮回的贪欲、无明、烦恼，这些都无法阻止自我意识，所有这些都开始放弃自我意识的放弃。对于已经消灭的那些，在这超越的见解中，五种修行者中，三种修行者，两个果位，属于修行的教法。接下来是无学的教法，在某些情况下，领域被压迫。这也是第五的教法。对于三种众生，教导了平凡人、修行者和无学者的污垢的部分、习气的部分。平凡人的见解部分。修行的部分属于五种修行者。那第一所陈述的无学的部分，属于所有的阿罗汉。它有五种形式，二十种样式。这些中的去处比那更高。它的总结是以五十种形式而成，那五十种形式在教法中被提及，概括为十种形式。那些在圣道中被确立的，因而在八个形式中落入。四个共同的教法中，关于财富的部分，概括为五种教法。污垢的部分、习气的部分、修行的部分、解脱的部分和无学的部分。它们概括为四种教法。污垢的部分、习气的部分、修行的部分、解脱的部分和无学的部分。它们概括为三种教法，平凡的部分、修行的部分和无学的部分。它们概括为两个教法，修行的部分和前行的部分。正如佛陀所说，两个目的的清晰，诸如来阿罗汉们如实地讲法，教导的教法……等等，师者在前行的修行中，少许的自我意识也会存在，前行的道也将存在，成为一种流派的自我意识。在那里，智慧的差异通过自我观察而显现于八种教法的概述中，无论在哪里都能做到，哪里都应当应用。那里，那里应用后，教法的意义应当被阐明。因为在痛苦的感觉中，心无法保持，因而无法以任何方式如实阐明教法的意义。
在这里，前面的教法的总结诗句：
被欲望所盲，五种障碍；
心所先行的法，伟大的释迦牟尼。
向上向下解脱，因持戒而得；
他心如山，问者如是。


Yassa kāyagatāsati, channaṃ tamoparāyaṇo;

Na taṃ daḷhaṃ cetasikaṃ, ayaṃ lokotiādikaṃ.

Cattāro ceva puggalā, dadato puññaṃ pavaḍḍhitaṃ;

Sotānugatadhammesu, imā tesaṃ uddānagāthā.

22. Tattha katamā āṇatti?

Sace bhāyatha [udā. 44] dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;

Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.

‘‘Atīte , rādha, rūpe anapekkho hohī’’ti vitthārena kātabbā. ‘‘Sīlavantena , ānanda, puggalena sadā karaṇīyā kintime avippaṭisāro assā’’ti. Ayaṃ vuccati āṇatti.

Tattha katamaṃ phalaṃ?

Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.

Idaṃ phalaṃ.

Tattha katamo upāyo?

‘‘Sabbe dhammā [dha. pa. 279] anattā’’ti, yadā paññāya passati;

Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.

‘‘Sattahaṅgehi samannāgato kho, bhikkhu, api himavantaṃ pabbatarājānaṃ cāleyya, ko pana vādo chavaṃ avijjaṃ sattakesu’’ veyyākaraṇaṃ kātabbaṃ. Ayaṃ upāyo.

Tattha katamā āṇatti ca phalañca?

Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;

Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.

Sace hi pāpakaṃ kammaṃ, karotha vā karissatha;

Na vo dukkhā pamokkhātthi, upaccāpi palāyataṃ [palāyato (pī.)].

Purimikāya gāthāya āṇatti pacchimikāya phalaṃ. Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā yā ca cittabhāvanā yā ca paññābhāvanā yā ca āṇatti rāgavirāgā ca phalaṃ.

Tattha katamaṃ phalañca upāyo ca?

Sīle patiṭṭhāya [saṃ. ni. 1.23] naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.

Purimikāya aḍḍhagāthāya upāyo, pacchimikāya aḍḍhagāthāya phalaṃ. Nandiyo [nandiko (pī. ka.)] sakko isivutthapuririkāmaekarakkhe [isivutta… (pī.)] suttaṃ mūlato upādāya yāva chasu dhammesu. Uttari pañcasu dhammesu yācayogo [yo ca yogo (pī.)] karaṇīyo, ayaṃ upāyo. Asahagatassa kāmāsavāpi cittaṃ muccatīti. Sabbāsu chasu tīsu. Ayaṃ upāyo ca phalañca.

Tattha katamā āṇatti ca phalañca upāyo ca?

Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;

Attānudiṭṭhiṃ uhacca [ūhacca (su. ni. 1125)], evaṃ maccutaro siyā.

‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājā’’ti āṇatti. ‘‘Sadā sato’’ti upāyo. ‘‘Attānudiṭṭhiṃ uhacca, evaṃ maccutaro siyā’’ti phalaṃ. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ aniccanti pajānāti. Evaṃ passaṃ ariyasāvako parimuccati jātiyāpi…pe… upāyāsehipi idha tīṇipi’’.

23. Tattha katamo assādo?

Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhati. Ayaṃ assādo.

‘‘Dhammacariyā samacariyā kusalacariyā hetūhi, brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti’’. Ayaṃ assādo.

Tattha katamo ādīnavo?

Kāmesu ve haññate sabbā mucceva – ayaṃ ādīnavo. Pasenadisaṃyuttake sutte pabbatopamā – ayaṃ ādīnavo.

Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ?

Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati.

Saṃyuttake suttaṃ pāricchattako paṇḍupalāso sannipalāso – idaṃ nissaraṇaṃ.

Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca?

Yāni [jā. 1.

Yassa kāyagatāsati, channaṃ tamoparāyaṇo;
Na taṃ daḷhaṃ cetasikaṃ, ayaṃ lokotiādikaṃ.
Cattāro ceva puggalā, dadato puññaṃ pavaḍḍhitaṃ;
Sotānugatadhammesu, imā tesaṃ uddānagāthā。
22. 在这里，什么是戒律？
若你畏惧痛苦，若你不喜痛苦；
不要做恶行，无论是公开的或秘密的。
“过去，拉达，若不依赖色法”，应详细阐述。“由有戒的人，阿难，应该常常做什么呢？”这被称为戒律。
在这里，什么是果报？
法确实保护行法者，如同大伞在雨季；
行法者在清净的法中，绝不堕入恶道。
这就是果报。
在这里，什么是方法？
“所有法皆无我”，当智慧观察时；
然后对苦产生厌离，这就是通往清净的道路。
“若有七个方面的具足，僧人，即使能摇动喜马拉雅山，何况是无明在众生中？”应当做这样的阐述。这就是方法。
在这里，什么是戒律和果报？
若你畏惧痛苦，若你不喜痛苦；
不要做恶行，无论是公开的或秘密的。
若确实做了恶行，不论是做或不做；
你们没有从痛苦中解脱，甚至要逃避。
前面的诗句是戒律，后面的诗句是果报。
以戒为基础，必须修习两种法：心的修习和智慧的修习，以及戒律、贪欲、厌离和果报。
在这里，什么是果报和方法？
以戒为基础，聪明的人，修习心与智慧；
精进而机警的僧人，能解脱此缠绕。
前面的半诗是方法，后面的半诗是果报。
南迪（南迪可）如同独角兽，依照根本，直到六种法中。
在五种法中，所请求的应当被做，这就是方法。
对欲望的缠绕，心也能解脱。
在所有这六种法中。这就是方法和果报。
在这里，什么是戒律、果报和方法？
观察空寂的世界，像愚者般常常保持警觉；
抛弃自我见，便能超越死亡。
“观察空寂的世界，愚者”，这就是戒律。“常常保持警觉”，这就是方法。“抛弃自我见，便能超越死亡”，这就是果报。
“僧人，应当修习定，僧人应当专注，僧人如实知晓色法无常。”
如是见到的圣者，能超越生死……等等，方法的部分也在这里有三种。
23. 在这里，什么是愉悦？
欲望的欲求者，心中向其趋近。这是愉悦。
“因行法、平等法、善法的因缘，婆罗门，这样一些众生因身体的解脱而生于善道，天界。”这是愉悦。
在这里，什么是痛苦？
在欲望中，所有的都被伤害，皆如同失去——这就是痛苦。
在与帕塞纳迪相关的教法中，像山般的痛苦——这就是痛苦。
在这里，什么是解脱？
他远离欲望，犹如大象之头；
在世间中如同月亮，心中保持警觉。
在相应的教法中，像帕里查塔树般的智慧——这就是解脱。
在这里，什么是愉悦和痛苦？
那些……

2.144 dukanipāte] karoti puriso, tāni attani passati;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ.

Tattha yaṃ pāpakārī paccanubhoti ayaṃ assādo. Lābhālābhaaṭṭhakesu byākaraṇaṃ, tattha alābho ayaso nindā dukkhaṃ, ayaṃ ādīnavo. Lābho yaso sukhaṃ pasaṃsā, ayaṃ assādo.

Tattha katamaṃ assādo ca nissaraṇañca?

‘‘Sukho vipāko puññānaṃ, adhippāyo ca ijjhati;

Khippañca paramaṃ santiṃ, nibbānamadhigacchatī’’ti.

Yo ca vipāko puññānaṃ yā ca adhippāyassa ijjhanā, ayaṃ assādo. Yaṃ khippañca paramaṃ santiṃ nibbānamadhigacchati, idaṃ nissaraṇaṃ.

Bāttiṃsāya ceva mahāpurisalakkhaṇehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo honti, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī yāva abhivijinitvā ajjhāvasati ayaṃ assādo. Sace agārasmā anagāriyaṃ pabbajati sabbena oghena [osadhena (pī. ka.)] nissaraṇaṃ ayaṃ assādo ca nissaraṇañca.

Tattha katamo ādīnavo ca nissaraṇañca?

Ādānassa [ādinnassa (ka.)] bhayaṃ ñatvā, jātimaraṇasambhavaṃ;

Anādātuṃ nibbattati, jātimaraṇasaṅkhayā.

Purimikāya aḍḍhagāthāya jātimaraṇasambhavo ādīnavo. Anādātuṃ nibbattati jātimaraṇasaṅkhayāti nissaraṇaṃ.

Kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno yamidaṃ jāyate ca mīyate ca. Yāva kudassunāmassa dukkhassa anto bhavissati parato vāti ettha yā uparikkhā, ayaṃ ādīnavo. Yo gedhaṃ ñatvā abhinikkhamati yāva purāṇakāya rājadhāniyā, idaṃ nissaraṇaṃ. Ayaṃ ādīnavo ca nissaraṇañca.

Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca?

Kāmā hi citrā vividhā [madhurā (theragā. 787)] manoramā, virūparūpehi mathenti cittaṃ;

Tasmā ahaṃ [theragā. 787] pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo.

Yaṃ ‘‘kāmā hi citrā vividhā manoramā’’ti ayaṃ assādo. Yaṃ ‘‘virūparūpehi mathenti citta’’nti ayaṃ ādīnavo. Yaṃ ahaṃ agārasmā pabbajitomhi rāja apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyoti idaṃ nissaraṇaṃ.

Balavaṃ bālopamasuttaṃ yaṃ āsāya vā vedanīyaṃ kammaṃ gāhati, tathā cepi yaṃ yaṃ pāpakammaṃ anubhoti, tattha dukkhavedanīyena kammena abhāvitakāyena ca yāva parittacetaso ca ādīnavaṃ dasseti sukhavedanīyena kammena assādeti. Yaṃ purāsadiso hoti. Bhāvitacitto bhāvitakāyo bhāvitapañño mahānāmo aparittacetaso, idaṃ nissaraṇaṃ.



2.144 在痛苦的深渊中，一个人所做的，他在心中看见；
善行者善行，恶行者恶行。
在这里，恶行者所经历的，这就是愉悦。
在得失的方面，阐述中，失去名声是痛苦，这就是痛苦。
获得名声是快乐，称赞是幸福，这就是愉悦。
在这里，什么是愉悦和解脱？
“善行的果报是快乐，意图也获得成就；
迅速获得最高的安宁，得证涅槃。”
那善行的果报和意图的成就，这就是愉悦。
“迅速获得最高的安宁，得证涅槃”，这就是解脱。
拥有三十种大人特征的伟大人物，只有两种去处，若他住在家中，成为转轮王，直到征服而住，这就是愉悦。
若他从家中出家，完全解脱于所有的束缚，这就是愉悦和解脱。
在这里，什么是痛苦和解脱？
“知晓贪欲的恐惧，生死的因缘；
不再生起，因生死的消亡。”
前半句的生死因缘是痛苦。“不再生起，因生死的消亡”，这就是解脱。
这世间确实艰难，因而生起、消亡；
只要在苦难的深渊中存在，这就是痛苦。
他知晓危险而出离，直到古老的身体之都，这就是解脱。
这就是痛苦和解脱。
在这里，什么是愉悦、痛苦和解脱？
欲望确实多样而美妙，令人心醉；
因此，我出家了，王者，宁可选择平凡的生活。
“欲望确实多样而美妙”，这就是愉悦。“令人心醉”，这就是痛苦。
“因此，我从家中出家，宁可选择平凡的生活”，这就是解脱。
强大的比喻中，若依赖于痛苦的行为，无论他经历了什么恶行，
在痛苦的感受中，未发展身体的，直到心微弱，显示出痛苦的本质。
那如同古老的城堡。
修行的心、修行的身体、修行的智慧，伟大的名字，心微弱，这就是解脱。

24. Tattha katamaṃ lokikaṃ suttaṃ?

Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajjukhīraṃva muccati;

Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova [bhasmāchannova (ka.) passa dha. pa. 71] pāvako.

Cattāri agatigamanāni, idaṃ lokikaṃ suttaṃ.

Tattha katamaṃ lokuttaraṃ suttaṃ?

‘‘Yassindriyāni samathaṅgatāni [samathaṃ gatāni (pī.) passa dha. pa. 94], assā yathā sārathinā sudantā;

Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi tassa pihayanti tādino’’ti.

‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmī’’ti idaṃ lokuttaraṃ suttaṃ.

Tattha katamaṃ lokikaṃ lokuttarañca suttaṃ?

Sattiyā viya omaṭṭho, dayhamānova matthake;

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, dayhamānova matthake’’ti lokikaṃ;

‘‘Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti lokuttaraṃ;

Kabaḷīkāre āhāre atthi chandoti lokikaṃ. Natthi chandoti lokuttaraṃ suttaṃ.

Tattha katamaṃ kammaṃ?

Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati;

Loke adinnaṃ ādiyati [ādiyi (ka.) passa a. ni. 5.174], paradārañca gacchati.

Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati;

Appahāya pañca verāni, dussīlo iti vuccati.

Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Idaṃ kammaṃ.

Tattha katamo vipāko?

Saṭṭhivassasahassāni, yathārūpī vipaccagā.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave [saṃ. ni. 4.135], cha phassāyatanikā nāma nirayā. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma saggā’’. Ayaṃ vipāko.

Tattha katamaṃ kammañca vipāko ca?

Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya tameva khādati;

Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni nayanti duggatiṃ.

Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, yāva sāni kammānīti idaṃ kammaṃ. Nayanti duggatinti vipāko.

Catūsu sammāpaṭipajjamāno mātari pitari tathāgate tathāgatasāvake yā sammāpaṭipatti, idaṃ kammaṃ. Yaṃ devesu upapajjati, ayaṃ vipāko. Idaṃ kammañca vipāko ca.



24. 在这里，什么是世间的教法？
不作恶行，如同释放奴隶般获得自由；
愚昧的人追随，像被火烧毁般。
这四种去处，这就是世间的教法。
在这里，什么是出世间的教法？
“当所有感官都被调

25. Tattha katamaṃ niddiṭṭhaṃ suttaṃ?

Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī [vattate (ka.) udā. 65] ratho;

Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhanaṃ;

Yaṃ vā cittaṃ samaṇesu, cittāgahapati dissati.

Evaṃ imāya gāthāya niddiṭṭho attho.

Gopālakopame ekādasa padāni. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti. Yā ca atirekapūjāya pūjetā hotīti. Imāni ekādasa padāni yathābhāsitāni niddiṭṭho attho.

Tattha katamo aniddiṭṭho attho?

Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;

Abyāpajjaṃ [abyāpajjhaṃ (pī. ka.) passa udā. 11] sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamoti.

Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;

Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukhanti.

Idaṃ aniddiṭṭhaṃ. Aṭṭha mahāpurisavitakkā. Idaṃ aniddiṭṭhaṃ.

Tattha katamaṃ niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca?

Pasannanetto [su. ni. 555] sumukho, brahā uju patāpavā;

Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi.

Pasannanetto yāva ādiccova virocasīti niddiṭṭho. Pasannanetto yo bhagavā kathañca pana pasannanettatā, kathaṃ sumukhatā, kathaṃ brahakāyatā, kathaṃ ujukatā, kathaṃ patāpavatā, kathaṃ virocatāti aniddiṭṭho. Pheṇapiṇḍopamaṃ veyyākaraṇaṃ yathā pheṇapiṇḍo evaṃ rūpaṃ yathā pubbuḷo evaṃ vedanā māyā viññāṇaṃ pañcakkhandhā pañcahi upamāhi niddiṭṭhā. Kena kāraṇena pheṇapiṇḍopamaṃ rūpaṃ sabbañca cakkhuviññeyyaṃ yaṃ vā catūhi āyatanehi? Kathaṃ vedanā pubbuḷūpamā? Katarā ca sā vedanā sukhā dukkhā adukkhamasukhā? Evamesā aniddiṭṭhā. Evaṃ niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca.

26. Tattha katamaṃ ñāṇaṃ?

Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbedhagāminī;

Yāya [yāyaṃ (ka.) passa itivu. 41] sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayaṃ.

Tīṇimāni indriyāni anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ, idaṃ ñāṇaṃ.

Tattha katamaṃ neyyaṃ?

Kāmesu [udā. 63] sattā kāmasaṅgasattā, saṃyojane vajjamapassamānā;

Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā, oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantaṃ.

Catūhi aṅgehi samannāgatā kāyassa bhedā devesu uppajjanti. Udāne kāpiyaṃ suttaṃ apaṇṇakapasādanīyaṃ – idaṃ neyyaṃ.

Tattha katamaṃ ñāṇañca neyyañca?

Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati;

Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.

Yadā passatīti ñāṇaṃ. Yo sabbadhamme anattākārena upaṭṭhapeti idaṃ neyyaṃ.

Cattāri ariyasaccāni, tattha tīṇi neyyāni maggasaccaṃ sīlakkhandho ca paññākkhandho ca, idaṃ ñāṇañca neyyañca.

27. Tattha katamaṃ dassanaṃ?

Eseva maggo [dha. pa. 274 dhammapade] natthañño, dassanassa visuddhiyā;

Etañhi tumhe paṭipajjatha, mārassetaṃ pamohanaṃ.

Catūhi aṅgehi samannāgato ariyasāvako attanāva [attanāyeva (ka.) saṃ. ni. 

25. 在这里，什么是被描述的教法？
如同白色的牛车，单一的车轮在转动；
看那不受束缚的，像被火焰覆盖的；
或是心中对修行者的观察，心的主宰显现。
因此，以上诗句中描述的意思。
像牧人的比喻有十一种。
因此，僧人，确实具备色法的智慧。
那些因超越的供养而被供养的。
这些十一种如所述的意思。
在这里，什么是未被描述的意思？
“快乐是隔离的满足，听闻法的观察；
在世间中不动摇的快乐，生灵中保持安宁。”
快乐是对世间的厌离，超越欲望的；
“自我执著的调伏，这是极大的快乐。”
这是未被描述的。八种伟人思维。这是未被描述的。
在这里，什么是被描述的和未被描述的意思？
“目光清澈，面容和善，梵天直立而威严；
在修行僧团的中央，犹如太阳般光辉。”
“目光清澈，犹如太阳般光辉”是被描述的；
“超越欲望的调伏，善良的僧人出家”是未被描述的；
在食物中有贪欲的存在是被描述的。而没有贪欲的则是未被描述的教法。
在这里，什么是业？
“谁杀生，谁说谎；
在世间中不义之物，夺取他人的财物；
侵犯他人的配偶。”
“饮酒作乐的人，若不放弃五种敌人，
则被称为不善者。”
这三种，僧人，这是恶行。
在这里，什么是果报？
“六十亿次，依照因果法则。”
“我见到的，僧人，六种感官接触的地狱；
我见到的，僧人，六种感官接触的天界。”
这就是果报。
在这里，什么是业和果报？
“如同铁锈般的污垢，依靠同样的物质而生；
如此，依靠恶行者，这些业引导至恶道。”
“如同铁锈般的污垢，依靠业而产生”，这是业。
“引导至恶道”，这是果报。
在四种正道上，父母、如来、如来弟子，所行的正道，这是业。
“谁在天界中出生”，这就是果报。
这就是业和果报。
26. 在这里，什么是智慧？
智慧确实是世间中最为卓越的，
它是通向解脱的道路；
它能如实知晓生死的消亡。
这三种感官，非他知感官、他知感官、他知感官，
这是智慧。
在这里，什么是可引导的？
“在欲望中，众生是欲望的结合者，
在束缚中无法看见；
绝不会有任何束缚的众生，能够渡过巨大而广阔的洪流。”
四种因缘，具足而生，众生因身体的解脱而生于天界。
在《经》中有此教法，非凡的供养——这就是可引导的。
在这里，什么是智慧和可引导的？
“所有法皆无我”，当智慧观察时；
然后对苦产生厌离，这就是通往清净的道路。
当观察时，这就是智慧。
“谁依无我之法而存在”，这就是可引导的。
四种高贵的真理，其中三种是可引导的，正道的真理、戒律的法和智慧的法，这就是智慧和可引导的。
27. 在这里，什么是见解？
“这就是正道，
没有其他，通往见解的清净；
这确实是你们应当践行的，这确实是魔的迷惑。”
四种因缘，具足的高贵的修行者，自己……

5.1003] attānaṃ byākareyya ‘‘khīṇanirayomhi yāva sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Idaṃ dassanaṃ.

Tattha katamā bhāvanā?

Yassindriyāni subhāvitāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;

So puggalo mati ca rūpasaññī, sumohagatā na jānāti [kiṃsu mohagatānu jānāti (ka.)].

Cattāri dhammapadāni – anabhijjhā abyāpādo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ bhāvanā.

Tattha katamaṃ dassanañca bhāvanā ca?

Vacasā manasātha kammunā ca, aviruddho sammā viditvā [viditvāna (ka.) su. ni. 367] dhammaṃ;

Nibbānapadābhipatthayāno, sammā so loke paribbajeyya.

Sotāpattiphalaṃ sacchikātukāmena katame dhammā manasikātabbā, bhagavā āha pañcupādānakkhandhā. Idaṃ dassanañca bhāvanā ca.

28. Tattha katame vipākadhammadhammā?

Yāni karoti purisoti vitthāro. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Ime vipākadhammadhammā.

Tattha katame navipākadhammadhammā?

Rūpaṃ vedayitaṃ saññā, viññāṇaṃ yā ceva cetanā;

Nesohamasmi na meso attā, iti diṭṭho virajjati.

Pañcime, bhikkhave, khandhā – ime navipākadhammadhammā.

Tattha katamo nevavipāko navipākadhammadhammo?

‘‘Ye evaṃ paṭipajjanti, nayaṃ buddhena desitaṃ;

Te dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārakā’’ti.

Iti yā ca sammāpaṭipatti yo ca nirodho, ubhayametaṃ nevavipāko navipākadhammo. Brahmacariyaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca brahmacariyañca ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaphalāni sotāpattiphalaṃ yāva arahattaṃ.

29. Tattha katamaṃ sakavacanaṃ?

Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ.

Tīṇimāni, bhikkhave, vimokkhamukhāni. Idaṃ sakavacanaṃ.

Tattha katamaṃ paravacanaṃ?

Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi goṇasamitaṃ dhanaṃ;

Natthi sūriyasamā ābhā, samuddaparamā sarā.

Hetunā mārisā kosiyā subhāsitena saṅgāmavijayo sopi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo sakaṃ phalaṃ paribhuñjamānoti vitthārena kātabbaṃ. Idaṃ paravacanaṃ.

Tattha katamaṃ sakavacanañca paravacanañca?

‘‘Yaṃ pattaṃ yañca pattabbaṃ, ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ;

Ye evaṃvādino natthi, tesaṃ kāmesu doso’’ti.

Idaṃ paravacanaṃ. Ye ca kho te ubho ante anupagamma vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Idaṃ sakavacanaṃ.

‘‘Nandati puttehi puttimā, gomā gohi [bhogiko bhogehi (pī.) saṃ. ni. 1.12] tatheva nandati;

Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti – paravacanaṃ.

‘‘Socati puttehi puttimā, gomā gohi tatheva socati;

Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti – sakavacanaṃ.

Idaṃ sakavacanaṃ paravacanañca.



5.1003 在此，他应当自我宣告：“我已断尽地狱，
我确实是已入流者，
不再堕落的法则，
必定走向觉悟。”这是见解。
在这里，什么是修行？
“当感官被善良地修习，内外在于全世界；
此人心智与形象相知，
愚痴的状态不知为何。”
四种法句——无贪、无害、正念、正定。
这就是修行。
在这里，什么是见解和修行？
“通过言语、心思和行为，无冲突地，
如实知晓法；
渴望涅槃之道，
他在世间应当出家。”
“为实现入流果的人，
应当思维的法，
如佛所说的五蕴。”
这就是见解和修行。
28. 在这里，什么是果报法？
“他所作的，作为人所做的详细；
三种，僧人，这是善行。
这些是果报法。”
在这里，什么是非果报法？
“色、受、想、行、识，
这些是非果报法。”
“我不是这个，我不是我，
如此被观察，便会厌离。”
这五种，僧人，这是非果报法。
在这里，什么是既非果报又非果报法？
“那些如是行走，
这是佛所教导；
他们将造作痛苦的尽头，
这是善知识的教导。”
因此，正当的修行和灭尽，
两者皆为既非果报又非果报法。
“我将为你们讲解梵行，
梵行的果报，
以及梵行的高贵八正道，
直到入流果，直至阿罗汉果。”
29. 在这里，什么是自我言辞？
“所有恶行不作，
善行的成就；
清净心的洗涤，
这就是佛陀的教导。”
三种，僧人，这是自我言辞。
在这里，什么是他人言辞？
“没有儿子般的爱，
没有牛群般的财富；
没有太阳般的光辉，
没有大海般的深邃。”
因此，因缘的原因，
米尔萨·科西耶以美好的言辞，
胜利于战争，
这也是天神中最能享受自己果报的。
这就是他人言辞。
在这里，什么是自我言辞和他人言辞？
“所获得的与所应获得的，
两者皆为王的财富；
那些如是说的人，
在欲望中没有过失。”
这就是他人言辞。
“那些确实不追求两者的，
在轮回中没有智慧的表现。”
这就是自我言辞。
“因儿子而欢喜的母亲，
如牛群般的财富也如此欢喜；
对有形的事物来说，
无执著的人不欢喜。”
这就是他人言辞。
“因儿子而悲伤的母亲，
如牛群般的财富也如此悲伤；
对有形的事物来说，
无执著的人不悲伤。”
这就是自我言辞。
这就是自我言辞和他人言辞。

30. Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ?

Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, sabbe gamissanti pahāya dehaṃ;

Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā, dhamme [ātāpiyo (udā. 42)] ṭhito brahmacariyaṃ careyya.

Tayome, bhikkhave, satthāro, tathāgato arahaṃ sekkho paṭipado. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

Tattha katamaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ?

Yañca kāmasukhaṃ [udā. 12] loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;

Taṇhakkhayasukhassete, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.

Sattime , bhikkhave, bojjhaṅgā, idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca? Duddasamantaṃ saccaṃ duddaso paṭivedho bālehi, jānato passato natthi nandīti vadāmi. Duddasamantaṃ saccaṃ duddaso paṭivedho bālehīti dhammādhiṭṭhānaṃ. Jānato passato natthi nandīti sattādhiṭṭhānaṃ. Dārukkhandhopamaṃ gaṅgāya tīriyā orimañca tīraṃ pārimañca tīraṃ thale vā [thaleva ca (ka.) saṃyuttanikāye] na ca ussīdanaṃ, majjhe ca na saṃsīdanaṃ manussaggāho ca amanussaggāho ca antopūtibhāvo ca, idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ. Evaṃ pana bhikkhu nibbānaninno bhavissati nibbānaparāyaṇoti sattādhiṭṭhānaṃ. Idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.

Tattha katamo thavo?

Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā.

Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni – buddho sattānaṃ, virāgo dhammānaṃ, saṅgho gaṇānaṃ. Ayaṃ thavo.



30. 在这里，什么是生存的基础？
“所有生物将会出生，或已出生，皆将离开身体；
明了这一切的智者，
在法中安住，修行梵行。”
这三者，僧人，
是导师、如来、应供者、修行者的道路。
这就是生存的基础。
在这里，什么是法的基础？
“世间的欲乐，或是此生的快乐；
但欲灭尽的快乐，
却不值十六分。”
这七种，僧人，这是法的基础。
在这里，什么是生存的基础和法的基础？
“难以理解的真理，
难以领悟的觉知，愚者所知；
我说：‘明了者无所欢喜。’
难以理解的真理，
难以领悟的觉知，愚者所知；这是法的基础。
明了者无所欢喜，这是生存的基础。
如同木块横渡，
在恒河的两岸，
不沉没于水中，
也不在水中沉沦，
人类与非人类的捕获，
以及内在的污秽，这就是法的基础。
因此，僧人，
将会进入涅槃，
以涅槃为目标，是生存的基础。
这就是生存的基础和法的基础。
在这里，什么是优越的？
“八正道是最优，
四种真理是最根本；
无欲是法中最优，
智者是双足中的最优。”
这三者，僧人，是最为卓越的——
佛是众生中的，
无欲是法中的，
僧团是群体中的。
这就是优越。

31. Tattha katamaṃ anuññātaṃ?

Kāyena [dha. pa. 361] saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro;

Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvuto;

Sabbattha saṃvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati.

Idaṃ bhagavatā anuññātaṃ.

Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni – kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Idaṃ anuññātaṃ.

Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ?

Natthi puttasamaṃ pemaṃ. Vitthāro idaṃ paṭikkhittaṃ.

Tīṇimāni, bhikkhave, akaraṇīyāni sayaṃ abhiññāya desitāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Idaṃ paṭikkhittaṃ.

Tattha katamaṃ anuññātañca paṭikkhittañca?

Kāyena kusalaṃ kare, assa kāyena saṃvuto;

Kāyaduccaritaṃ hitvā, kāyasucaritaṃ care.

Dvīhi paṭhamapadehi catutthena ca padena anujānāti. Kāyaduccaritaṃ hitvāti tatiyena padena paṭikkhittanti. Mahāvibhaṅgo aciratapānādo.

Tatthimā uddānagāthā

Sace bhāyasi dukkhassa, mābhinandi anāgataṃ;

Vassakāle yathā chattaṃ, kusalāni kamatthake.

Sabbe dhammā anattāti, samāgataṃ vicālaye;

Na vo dukkhā pamokkhātthi, samatho ca vipassanā.

Kāmacchandaṃ upādāya, yo so vitakkehi khajjati;

Subhāvitatte bojjhaṅge, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.

Suññato lokaṃ avekkhassu, samādhibhāvi bhāvase;

Kāmaṃ kāmayamānassa, dhammacariyāya sugatiṃ.

Haññate sabbā mucceva, nippoṭhento catuddisā;

Yo kāme parivajjeti, pārichattopameva ca.

Yāni karoti puriso, lokadhammā pakāsitā;

Sukho vipāko puññānaṃ, tatiyaṃ aññaṃ na vijjati.

Ādānassa bhayaṃ ñatvā, jāyate jīyatepi ca;

Kāmā hi citrā vividhā, atha loṇasallopamaṃ.

Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, agatīhi ca gacchati;

Yassindriyāni samathaṅgatāni, tatheva pañcañāṇiko.

Sattiyā viya omaṭṭho, viññāṇañca patiṭṭhitā;

Yo pāṇamatipāteti, tīṇi duccaritāni ca.

Saṭṭhivassasahassāni, khaṇaṃ laddhāna dullabhaṃ;

Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, catūsu paṭipattisu.

Nelaṅgo setapacchādo, atha gopālakopamaṃ;

Sukho viveko tuṭṭhassa, vitakkā ca sudesitā.

Pheṇapiṇḍopamaṃ rūpaṃ, brahā uju patāpavā;

Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, anaññā tīṇi indriyāni.

Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, atha vaṇṇo rahassavā;

Sabbe dhammā anattāti, ariyasaccañca desitaṃ.

Eseva maggo natthañño, sotāpannoti byākare;

Yassindriyāni subhāvitāni, atha dhammapadehi ca.

Vacasā manasā ceva, pañcakkhandhā aniccato;

Yāni karoti puriso, tīṇi sucaritāni ca.

Rūpaṃ vedayitaṃ saññā, pañcakkhandhā pakāsitā;

Yo evaṃ paṭipajjati, brahmā ceva phalāni ca.

Sabbapāpassa akaraṇaṃ, vimokkhā taṃ hi desitā;

Natthi puttasamaṃ pemaṃ, devānaṃ asurāna ca.

Yaṃ pattaṃ yañca pattabbaṃ, nandati socati niccaṃ;

Ye keci bhūtā bhavissanti, satthāro ca pakāsitā.

Yañca kāmasukhaṃ loke, bojjhaṅgā ca sudesitā;

Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, tayo ca aggapattiyo.

Kāyena saṃvaro sādhu, karaṇīyañca desitaṃ;

Natthi attasamaṃ pemaṃ, ariyā tīṇi ca desitā.


31. 在这里，什么是允许的？
“以身的节制是善，
以言语的节制是善；
以心的节制是善，
在各处皆应节制；
在各处节制的僧人，
将解脱所有苦。”
这是佛所允许的。
三种，僧人，
应当做的——身的善行、口的善行、心的善行。
这就是允许的。
在这里，什么是禁止的？
“没有什么能比儿子更可爱。”
这是禁止的详细。
三种，僧人，
应当不做的，已自知而教导的。
哪三种？
身的不善行、口的不善行、心的不善行。
这就是禁止的。
在这里，什么是允许和禁止的？
“以身行善，
必定应节制；
舍弃身的不善行，
应当修行身的善行。”
以两种第一的词和第四的词给予允许。
“舍弃身的不善行”
以第三的词给予禁止。
《大分别论》不久前所讲。
在这里是总结的诗句：
“若畏惧苦的到来，
则不应贪恋未来；
如雨季中撑伞，
应当善行于当下。”
“所有法皆无我”，
应当聚集思考；
“你们无苦可解脱，
止息与观察。”
“因欲而生的贪念，
他在思维中被吞噬；
具备善根的觉醒，
他便能解开束缚。”
“应当观察空寂的世界，
修习的心应当坚固；
对欲望有所渴求，
以法行而得善果。”
“所有皆将被毁灭，
四方皆不再存在；
谁舍弃欲望，
如同珍贵的花朵。”
“他所作的，
世间法皆显现；
善行的果报快乐，
没有其他可比。”
“知晓贪欲的恐惧，
生与死皆生；
欲望确实多样，
如同盐和刺。”
“没有恶行的行为，
便不会去往恶道；
谁的感官得到安宁，
五种智慧亦然。”
“如同水流般的生存，
意识也得安住；
谁杀生，
三种不善行皆然。”
“六十亿次，
片刻获得难得；
如同铁锈般的污垢，
在四种修行中。”
“如同白色的牛车，
而牧人的比喻；
快乐是隔离的满足，
思维应当明晰。”
“如泡沫般的形象，
梵天直立而威严；
智慧确实是世间中最优，
三种感官无他。”
“在欲望中众生是欲望的结合者，
而色彩则是隐秘的；
所有法皆无我，
四圣谛已被教导。”
“这就是正道，
没有其他，
为已入流者所宣说；
谁的感官被善良修习，
以及法句中的教导。”
“以言语和心思，
五蕴皆无常；
他所作的，
三种善行皆然。”
“色、受、想、行、识，
五蕴皆显现；
谁如是行走，
他亦能得果报。”
“所有恶行不作，
解脱的法则已被教导；
没有什么能比儿子更可爱，
神与阿修罗皆然。”
“所获得的与所应获得的，
常常欢喜与悲伤；
所有生物将会出生，
导师们皆已显现。”
“世间的欲乐，
觉醒的法则已被教导；
八正道是最优，
三种是最为卓越。”
“以身的节制是善，
应当做的已被教导；
没有什么能比自我更可爱，
三种高贵的法则已被教导。”


Kāyena kusalaṃ abhirato, vinayañca kāmasukhaṃ loke;

Bojjhaṅgā ca sudesitā, duddasaṃ anataṃ ceva parāparaṃ ca;

Peṭakopadese sāsanappaṭṭhānaṃ nāma dutiyabhūmi samattā.

以身行善而欢喜，调伏世间欲乐；
觉支已被善说，难见无我及高低；
《藏论指导》中教法建立之第二地已完成。

